LV EN DE


  •  
  • Jelgavas iedzīvotājs: Vai Latvijā nav iespējams pāriet uz taupības režīmu? Varbūt vajadzētu darīt tā, kā kad Latviju veidojām, kad nogrieza algas visiem?

    Imants Parādnieks („Visu Latvijai!" - „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"):
    - Kas attiecas uz tādu griešanu, tad tiešām tur sistēma ir jāmaina. Sistēma ir sapuvusi. Tā ir jāmaina pašos pamatos, tad arī mums būs nauda, realizējot „Visu Latvijai!" plānoto godīguma reformu, atbilstoši tā, kā tas notika, vai varbūt līdzīgi, kā tas notika Gruzijā, mēs savu budžetu palielināsim. Tas ir viens, kas noteikti jāizdara. Valsts pārvaldes efektivizācija ir atkarīga no to iesaistīto cilvēku gribas. Gruzijā tika iesaistīti ārzemju speciālisti, un tagad šī valsts pārvalde strādā ļoti efektīvi. To iespējams arī paveikt Latvijā. Ko mēs darīsim, to mēs paskaidrosim, kad šo programmu prezentēsim un realizēsim. Kā tas notika Gruzijā, - viss tika izformēts. Muitas departaments, policija tika atlaista. Kaut kādu brīdi pat īsti nebija, kas apkalpo satiksmes negadījumus uz ielas, bet cilvēki bija gatavi paciesties, jo viņi bija piekusuši no korupcijas. Pienāks laiks, kad mēs noteikti prezentēsim savu programmu.

    Valērijs Buhvalovs (PCTVL):
    - Atbildot uz jūsu jautājumu, mēs uzskatām, ka mēs neesam tādi nabagi, kā to mums saka mūsu valdība. Mums nauda ir. Piemēram, Latvijas Bankā ārējās konvertējamajās valūtas rezerve sastāda 3,69 miljardu latu. Mēs droši varam paņemt vienu miljardu un droši novirzīt to valsts investīciju programmai. Kas mums traucē atjaunot ekonomisko sadarbību ar Krieviju? Nekas. ES nav pret. Ja mēs atjaunosim ekonomisko sadarbību ar Krieviju, mums ir papildu iespēja saņemt finansējumu mūsu valsts budžetam apmēram no 1 līdz 1,5 miljardiem gadā.

    Sarmīte Ēlerte (Vienotība):
    - Lai lats būtu stabils, ir vajadzīga šī rezerve. Latvijas ekonomikas lietošanā nākamo četru gadā laikā ir 3 miljardi latu, kurus vajag sapratīgi lietot. No Krievijas dāvanām es būtu ārkārtīgi uzmanīga. Mēs redzējām, kas notika ar milzīgo valsti Ukrainu. Divu nedēļu laikā šī valsts, pēc tam, kad par prezidentu ievēlēja vienu cietumā sēdējušu cilvēku, mainīja savu ģeopolitisko piederību. Viņi aizņēmās, paņēma dāvaniņas no Krievijas, tā vietā atdodot Odesas ostu, Krievijas karaspēku un Krievijas zābaku tur līdz 2045. gadam. Es tāpēc ļoti atbalstītu tīras biznesa attiecības ar Krieviju, kurās netiek iztirgota Latvijas valsts pašcieņa.
    Valsts iestādēs funkciju dublēšanās ir redzama, ja paskatās Valsts kancelejas izdarīto pārskatu, tur ir acīm redzama funkciju dublēšanās, tā kā valsts aparātā ir iespējams samazināt naudu. Gan ne tik lielu, kā piedāvāja Valsts kanceleja, jo, piemēram, ja viņi noņem nost vienu miljonu teātriem, tad tas vienkārši ir piecas izrādes mazāk. Un par algu samazināšanu, es domāju, ka ir cilvēki, kuriem algas ir tik mazas, ka tās vairs nav iespējams samazināt.

    Aivars Bergers (Saskaņas centrs):
    - Noteikti, ka mums jāsamazina valsts aparāts. Jāoptimizē ierēdņu skaits. Šeit būtu jārunā par to, cik ātri mēs pieņemam lēmumus, cik ātri mūsu valdošās partijas spēj reaģēt uz situāciju. Nav pieņemami, ka gada laikā mēs veicam auditu un neesam nonākuši līdz konkrētam rezultātam. Ja ir skaidrs, kuras funkcijas dublējas, ierēdņi, kuri ir par daudz, ir jābūt rīcībai. Pašreiz runāt, ka mēs turpināsim pētīt, laiks ir aizgājis. Mēs nevaram runāt par taupības režīmu, jo valstij ir jāattīstās un jānodrošina uzņēmējdarbības attīstība, dodot iespēju uzņēmējiem saņemt līdzfinansējumu saviem projektiem. Ir jārunā arī par to, ka, aizņemoties naudu no Starptautiskā Valūtas fonda, mēs esam aizņēmušies naudu ar lieliem ierobežojumiem valsts attīstībai. Par to neviena valdošā koalīcija nerunā, bet tas ir zināms, ka pašvaldības nevar aizņemties ilgtermiņa saistības, lai būvētu skolas vai kaut ko citu. Noteikti vajag samazināt un optimizēt valsts aparātu, jo visiem ir zināms, ka mēs esam pirmajā vietā pēc ierēdņu skaita uz iedzīvotāju skaita. Ir konkrēti jārīkojas.

    Baiba Rivža (Zaļo un Zemnieku savienība):
    - Algu samazināšanā tur jābūt ļoti uzmanīgiem, jo katra algu samazināšana samazina patēriņu un līdz ar to arī mūsu budžetu. Jo mazāk pērkam, jo mazāk nodokļu valsts kasē. Te varētu būt runa par samēriem, ierēdņiem ministrijās un viņu algu lielumiem, ja ir runa par lielām algām. Ja mēs runājam par ekonomēšanu, ir iespējams ekonomēt. Varētu būt vairāk ārpus ministriju pakalpojumu. Un arī kontrolējošās iestādes mums ir daudz par daudz. ES fondu apguves kantoru skaits varētu būt mazāks, pašlaik ir kādi 25.

    Andris Tomašūns (Par labu Latviju!):
    - Mēs nevaram runāt par algu samazināšanu, jo tas jau pat vairs nav populāri. Ir jāmēģina meklēt cits risinājums, kā palielināt valsts budžeta lielumu. „Pat labu Latviju!" vairāk skatās uz to, kā samazināt nodokļus. Man ir ļoti grūti runāt par Valūtas fondu un citiem valdības dokumentiem, jo es jau tos neesmu redzējis. Katrā ziņā nodokļu jautājumi ir jāpārskata.