-
-
Diskusijas dalībnieks: Kā Jūs saprotiet augstākās izglītības reformu un kā Jūs varētu definēt augstākās izglītības modeli Latgales reģionā?
Miroslavs Mitrofanovs (PCTVL):
- Tuvāko divu gadu laikā mums ir jānodrošina, lai šī izglītība sistēma nesabruktu, tā saucamā budžeta konsolidācijas apstākļos. Es nosaukšu tikai vienu, bet konkrētu priekšlikumu, par kuru ir liels pieprasījums no augstskolu puses. Tas ir tā saucamais izglītības eksports. Pašlaik privātajām augstskolām ir atļauts organizēt mācību procesu jebkurā valodā, valsts augstskolām tas ir liegts. Mūsuprāt, ir nepieciešams atļaut pieņemt valsts universitātēs studentus, kurus varētu mācīt gan angļu, gan krievu valodā. Tādas iespējas ir.Aleksejs Loskutovs (Vienotība):
- Es papildus teiktajam uzskatu, ka ir nepieciešams ļoti cieši sasaistīt studējošo skaitu ar objektīvi esošo situāciju. Nav nekādas nepieciešamības tērēt milzu naudu, lai sagatavotu speciālistus, kuri sev neatradīs darbu. Es domāju, ka tas no vienas puses izklausās cietsirdīgi, bet no otras puses ļaus saglabāt augstskolas. Tērējot līdzekļus pēc cilvēku pašu vēlmēm, mēs tikai pavairosim bezdarbnieku skaitu.
Jānis Krišāns (Saskaņas Centrs):
-Es nezinu vai es pareizi sapratu jautājumu, bet es mēģināšu atbildēt kā es sapratu. Valsts un Saeimas deputāts te neko noteikt nevar. Bija laiks, kad pieņēma likumu, ka arī dārziņa auklīte nevar strādāt bez augstākās izglītības, bet ministri un ministru prezidents drīkst būt bez izglītības. Vienīgais ko es varu pateikt, ka augstskolām ir jādzīvo sava dzīve un jāskatās, kādu speciālistus vajag. Šobrīd es varu pateikt profesijas, kuras nav - siltumtehniķi ar augstāko izglītību. Ja augstskolas būs elastīgas un kontaktēsies gan ar pašvaldībām, gan uzņēmējiem tad studenti varēs atrast arī darbu.Staņislavs Šķesters (Zaļo un Zemnieku savienība):
-Reģionos jābūt šīm augstskolām. Te reforma nav vajadzīga. Otra lieta, publiskas atvasinātas personas. Viņām likumā ir diezgan brīvas iespējas finanšu piesaistē, attiecībā uz īpašumiem tiek izstrādāts likums, kas atļaus viņiem savus īpašumus ieķīlāt un tādā veidā viņi varēs piedalīties lielākos projektos. Tādā veidā ir atvērtākas rokas. Es domāju, ka Rēzeknes augstskolai un Daugavpils augstskolai ir jāsadala intereses, lai nepārklātos programmas. Ir jābūt noteikti vides zinībām, inženierzinātes, jāturpina arī zinātniskais darbs. Jāsasaista zinātne kopā ar izglītību, arī reģionālajām augstskolām jādod iespēja veidot doktorantūras, tajās nozarēs, kurās mums tas ir vajadzīgas. Ir jāgatavo cilvēki tieši šim reģionam.Juris Guntis Vjakse (Par labu Latviju):
- Pirmkārt, jānoņem ažiotāža par tēmu likvidācija. Visām reģionālajām augstskolām ir jābūt saglabātām, bet skaidrs, ka nevar būt situācija, ka ir pašregulēšanās. Izglītības un Zinātnes ministrijai daudz nopietnāk ir jāstrādā kā menedžerim, apsēdinot visus trīs šajā laukumā spēlējošos. Pirmkārt, mācību iestādes, otrkārt, sabiedrības pārstāvjus, treškārt, darba devējus. Būsim godīgi, ka uzcept vienu ekonomistu ir daudz vieglāk nekā inženieri, bet tautsaimniecībā vajag pavisam kaut ko citu. Iztrūkts ministrijas līmenī kvalitatīvas debates ar konkrētiem mērķiem un uzdevumiem. Mērķis ir ļoti konkrēts, lai nedublētos programmas, lai Daugavpils un Rēzeknes augstskolas realizētu programmas, kas ir prioritāras, gatavotu speciālistus, kurus uzņēmumā paņemtu uz izķeršanu. Prakses vietu atjaunošana pie uzņēmumiem, piesaistot uzņēmējus.
